Akvareļpapīrs ir daudz vairāk nekā vienkārši papīrs – tas ir darba līdzeklis, kas tiešā veidā ietekmē krāsas uzvedību, ūdensizturību, iespēju krāsu klāt vairākos slāņos un arī galīgo rezultātu. Sākumā tā izvēle var šķist sarežģīta, bet, tiklīdz zināt, pēc kādām īpašības meklēt, pareizā papīra atrašana kļūst par radošu un interesantu procesu.
Šajā rakstā apskatīsim, no kā tiek izgatavots akvareļpapīrs, kādi formāti un tekstūras ir pieejamas un palīdzēsim izdarīt izvēli, kas atbilst jūsu gleznošanas stilam.
Kokvilna vai celuloze — no kā tiek izgatavots akvareļpapīrs?
Akvareļpapīra kvalitāte sākas ar tā sastāvu. Maisījums, no kura papīrs ir izgatavots — vai tā ir celuloze vai kokvilna — nosaka papīra izturību, uzsūkšanas spēju, ilgmūžību un cenu.
Kokvilnas papīrs
Akvareļpapīrs, kas izgatavots no 100 % kokvilnas, ir profesionāla izvēle. Kokvilnas šķiedras ir garas un stipras, kas piešķir papīram izcilu izturību. Tas nesāk viļņoties, iztur lielu ūdens daudzumu un vairākus krāsas slāņus, kā arī ļauj sajaukt un noņemt krāsas, nebojājot papīru.
Kokvilnas papīra izgatavošanā tiek izmantoti dažādi avoti, piemēram, kokvilnas šķiedras, kas ir visizplatītākā akvareļpapīra sastāvdaļa, vai kalikons (pārstrādāti kokvilnas audumi) un citi auduma atgriezumi. Dažu ražotāju izvēlē ir ”100% rag” un “cotton rag”, kas var nozīmēt, ka papīrs ir izgatavots no kaliko, nevis šķiedrām.
Kokvilnas papīrs ir dārgāks, taču ir piemērots gan lielākiem darbiem, gan detalizētai apdarei, ja vēlaties veikt darbu ar maksimāli kvalitatīviem materiāliem.
Celulozes papīrs
Akvareļpapīrs, kas izgatavots no koksnes masas jeb celulozes, ir pieejamāka alternatīva, kas lieliski noder mācību procesā, ātru uzmetumu veikšanai vai eksperimentiem ar vienkāršākām tehnikām. Lai gan celuloze nav tik izturīga pret ūdens ietekmi kā kokvilna, tā tomēr var sniegt labu rezultātu, ja vien tiek sekots izmantotā ūdens daudzumam un izvairoties no darba pārlieku mitrā tehnikā. Šis papīrs biezāk viļņojas un intensīva darba procesa laikā var sairt.
Daudzi iesācēji sāk ar celulozes papīru, jo tas ļauj vairāk praktizēt, neieguldot lielus līdzekļus. Tomēr jāņem vērā, ka pigments ne vienmēr iesūcas vienmērīgi, un negaidīti var rasties plankumi vai iezīmēties krāsu robežas.
Kokvilnas un celulozes maisījums
Daži papīra ražotāji piedāvā jaukta tipa papīrus, piemēram, ar 25% vai 50% kokvilnas sastāvā. Tie piedāvā kompromisu: labāku uzsūkšanas spēju un izturību nekā 100% celulozes papīrs, bet par zemāku cenu nekā papīrs, kas satur tikai kokvilnu.
Papīra virsmas apstrāde jeb ”sizing”
Papīra virsmas apstrāde (sizing) ir svarīga akvareļpapīra kvalitātes sastāvdaļa – tā nosaka, cik labi papīrs spēj kontrolēt ūdens plūsmu un krāsu uzsūkšanos. Tā palīdz ierobežot pārmērīgu ūdens un krāsas pigmentu iesūkšanos papīra šķiedrās, palielina papīra izturību un stabilitāti, kā arī ietekmē krāsas uzvedību uz papīra.
Visbiežāk izmantotais apstrādes līdzeklis ir želatīns, taču var izmantot arī cieti vai sintētiskās līmes – izvēle ir atkarīga no papīra cenu klases, kvalitātes un arī no tā vai, piemēram, tā ir vegāniem draudzīga izvēle. Želatīns ir tradicionāla dzīvnieku izcelsmes līme, ko izmanto augstākās klases kokvilnas papīru ražošanā. Sintētiskas vai augu izcelsmes alternatīvas ir pieejamas draudzīgākos cenu variantos.
Akvareļpapīri parasti tiek apstrādāti divos posmos:
- Iekšējā apstrāde (internal sizing) ir process, kurā līdzeklis tiek pievienots papīra masai. Tas novērš krāsas iesūkšanos šķiedrās, padara tās spilgtākas un caurspīdīgākas, kā arī palīdz novērst krāsu izplūšanu uz skrāpētām vai mainītām virsmām.
- Virsmas apstrāde (surface sizing) tiek uzklāta uz gatavā papīra virsmas, izmantojot speciālu presi. Šī papildkārta piešķir papīram stabilitāti, novērš plūksnu veidošanos un tieši ietekmē to, cik ilgu laiku var strādāt ar krāsu, cik labi pigments izkliedējas un cik viegli vari noņemt krāsu vai uzklāt jaunus slāņus.
Ja jūtat, ka krāsa uzreiz iesūcas un žūst nevienmērīgi, iemesls var būt papīra virsmas apstrādē, ne tikai tā materiālā.
Dažādas akvareļpapīra tekstūras
Akvareļpapīra tekstūra nosaka, kā otas triepiens slīd, cik daudz pigmenta papīrs uzsūc un kādu vizuālo rezultātu tas sniedz.
- Hot Press jeb gluda – Gluds un blīvas virsmas papīrs, uz kura krāsa nostiprinās uz ilgāku laiku. Tas dod vairāk laika krāsas apstrādei un ir lieliski piemērots detalizētām ilustrācijām, portretiem un tehnikām, kas kombinētas ar tinti. Tāpat tā ir lieliska izvēle skenēšanai un drukai.
- Cold Press jeb vidēja graudainība – Universālākais variants. Vidēji graudaina virsma, kas piemērota gan slapjš uz slapja, gan slāņu tehnikas izmantošanai. Pigments labi noturas uz papīra tekstūras, radot bagātīgu rezultātu, vienlaicīgi netraucējot gleznot detaļas. Lielākā daļa mākslinieku šo papīru izmanto ikdienas darbā.
- Rough jeb raupja tekstūra – Visraupjākā un dabiskākā virsma. Tā palīdz veidot organiskus, ekspresīvus efektus – krāsa plūst nevienmērīgi, taču dinamiski. Piemērota brīvā stila darbiem, kuros tekstūrai ir būtiska loma gala rezultātā.
- Torchon – Tautā pazīstams kā “apelsīna mizas” vai “celulīta efekta” papīrs, kas atgādina ar rokām darinātu papīru. Krāsa plūst plaši un maigi, radot sapņainu, miglainu efektu. Ideāli piemērots tādu darbu radīšanai, kuros noskaņu veido gaisma un tonalitāte, nevis detaļas.
- Citas variācijas – Papildus klasiskajām tekstūrām ir pieejamas arī dažādas īpašas virsmas, piemēram, skiču bloknoti ar vieglu tekstūru, kas nav tieši paredzēti akvarelkrāsām, bet ir piemēroti vieglai krāsu uzklāšanai vai jauktajām tehnikām. Daži akvareļpapīri ir arī divpusēji – viena puse ar gludāku, otra ar raupjāku tekstūru.
Kas vēl ir jāņem vērā, izvēloties akvareļpapīru?
Papildus sastāvam un tekstūrai gleznošanas pieredzi var ietekmēt arī šādi faktori:
- Papīra svars – Papīra svars ietekmē tā spēju izturēt mitrumu un iespējamo viļņošanos. Lielākā daļa akvareļpapīru ir 300 g/m², kas ir labi piemērots tehnikām ar lielu ūdens daudzumu un parasti neprasa papildus nostiprināšanu. Vieglāki papīri (piemēram, 190–250 g/m²) var prasīt nostiprināšanu, lai izvairītos no viļņošanās, savukārt īpaši smagi papīri (425 g/m² un vairāk) paliek taisni arī bez papildatbalsta un ir piemēroti intensīvāku darbu veikšanai.
- Papīra tonis – Akvareļpapīra tonis var svārstīties no klasiskā krēmkrāsas (natural white) līdz spilgti baltam (extra white), atkarībā no ražotāja. Siltāks tonis izskatās maigāks un ir lieliski piemērots ainavām vai portretiem, savukārt īpaši balta virsma padara krāsas spilgtākas un kontrastainākas – ideāli piemērota, piemēram, ilustrācijām vai detalizētu darbu veikšanai. Tonis nenosaka papīra kvalitāti, bet gan tā piemērotību jūsu stilam un vēlamajam rezultātam.
- Papīra viļņošanās – Pat kvalitatīvs papīrs mēdz mitrumā nedaudz viļņoties vai krokoties, īpaši, ja tiek izmantots daudz ūdens. Kokvilnas papīrs viļņojas vienmērīgāk un žūstot kļūst līdzenāks nekā celulozes papīrs, kurš var būt viļņains ilgāku laiku. Ja vēlaties pilnīgi līdzenu rezultātu, ieteicams pirms gleznošanas papīru samitrināt un piestiprināt pie molberta vai dēlīša ar papīra līmlenti – tas palīdz novērst nelīdzenas vietas.
- Pareizā papīra puse – Iekārtās ražotam akvareļpapīram parasti viena puse ir nedaudz gludāka – tā ir paredzēta gleznošanai. Otra puse var šķist nedaudz raupjāka vai nevienmērīgāka. Ar rokām darinātam papīram var izmantot abas puses, taču arī šādam papīram bieži vien viena puse ir nedaudz gludāka. Pareizo pusi var noteikt arī pēc papīra reljefā iespiestā zīmoga – ja tas ir salasāms pareizi, tad tā puse arī ir piemērota gleznošanai.
- Ieplīsušas (deckled) malas – Daudzi akvareļpapīri, īpaši tie, kas tiek pārdoti atsevišķās loksnēs, bieži vien ir ar ieplīsušām malām. Tās nav tikai dekoratīvas – šādas malas norāda uz to, ka papīrs ir izgatavots ar rokām vai veidnē, un tas bieži vien nozīmē augstāku kvalitāti. Turklāt šādas malas piešķir mākslas darbam raksturu un gatavības sajūtu tik izrādītam izstādē.
Kādās formās tiek pārdots akvareļpapīrs?
Akvareļpapīru var iegādāties dažādos formātos, un katram no tiem ir savas priekšrocības atkarībā no darba rakstura, mākslinieka ieradumiem un praktiskajām vajadzībām:
- Loksnes – Atsevišķas loksnes ir elastīga izvēle tiem, kas vēlas papīru brīvi griezt vai izmantot īpašus formātus. Bieži vien loksnes ir ar ieplīsušām malām visās četrās pusēs un pieejamas dažādos izmēros. Visbiežāk atsevišķas loksnes tiek pārdotas kā augstākas kvalitātes kokvilnas papīrs.
- Bloki – Blokā salīmēts papīrs ir ērts risinājums, ja vēlaties izvairīties no papīra viļņošanās gleznošanas laikā. Loksnes ir salīmētas no vienas vai vairākām pusēm, un pēc nožūšanas darbu var viegli atdalīt, iegriežot papīru ar neasu nazi gar bloka malu. Ļoti labs variants gleznošanai ārpus telpām vai ceļojumos.
- Spirālbloki un līmēti bloki –Ērta izvēle skicēšanai un vingrinājumiem. Loksnes var viegli izraut, un to vieglais svars padara tos par lielisku izvēli pārnēsāšanai. Daudziem līmētajiem blokiem ir noņemams aizsargs, kas pasargā pirmo lapu no bojājumiem.
- Ruļļi – Ja nepieciešams liela izmēra darbs vai vēlaties noteikt formātu, ruļļi ir lielisks risinājums. No ruļļa var nogriezt vajadzīgo izmēru un pēc tam papīru iestiept vai ielikt rāmī pēc vajadzības.
Izvēloties formātu, ņemiet vērā, kā jūs parasti veicat darbu – vai gleznojat studijā, ceļojumos vai dabā? Vai vēlaties, lai papīrs būtu taisns bez papildus nostiprināšanas, vai arī izbaudi procesu, piestiprinot papīru pie molberta?
Kā veikt pareizo izvēli?
Ja esat iepazinis papīra dažādās īpašības, proti sastāvu, tekstūru, toni un formātu, izvēles veikšana kļūst vienkāršāka. Tomēr ir vērts ņemt vērā arī šādus nianses:
- Padomājiet, ko vēlaties gleznot. Ja mīlat detalizētus darbus, gludāks hot press jeb karstā prese papīrs var būt labāka izvēle. Ja vēlaties baudīt brīvāku un ar tekstūru bagātāku pieeju, iespējams, dodiet priekšroku raupjākas cold press jeb aukstās preses papīram vai pat papīram ar izteiktu jeb rough tekstūru.
- Ņemiet vērā savu tehniku. Slapjš uz slapja tehnika prasa stipru, mitrumizturīgu virsmu, piemēram, 100% kokvilnas papīru. Ja gleznojot vēlaties radīt slāņus un ar sausām otām, lieliski var derēt arī kvalitatīvs celulozes papīrs.
- Sāc ar nelieliem testiem. Pirms iegādājies lielu papīra daudzumu, izmēģini dažādu ražotāju piedāvāto klāstu un virsmas. Bieži vien ir pieejami neliela formāta testu komplekti vai atsevišķas loksnes, kas palīdz saprast, kurš papīrs vislabāk atbilst jūsu prasībām.
Papīra izvēle ir ļoti personiska un attīstās laika gaitā. Labākais veids, kā atrast sev piemērotāko, ir eksperimentēt – uzticieties savām acīm un rokām.
Kopsavilkums
Sākumā akvareļpapīra izvēle var likties sarežģīta, taču, ja jums būs skaidras galvenās īpašības – sastāvs, tekstūra, svars, tonis un formāts –, lēmumu pieņemšana kļūs ievērojami vienkāršāka. Katrs mākslinieks strādā atšķirīgi, un tāpēc ir pilnīgi normāli, ka favorīti veidojas tieši laika gaitā. Nebaidieties eksperimentēt ar dažādām virsmām. Vērojiet, kā papīrs uzvedas jūsu rokās, un ļaujiet sevi iedvesmot materiāliem, kas vislabāk atbalsta jūsu radošās izpausmes. Piemērots papīrs nepadarīs jūs par labāku mākslinieku, taču tas var palīdzēt īstenot idejas pārliecinātāk un nepiespiestāk.
